ADSS optiskā kabeļa konstrukcijas pamatprasības
(1) ADSS optisko kabeļu uzstādīšana parasti tiek veikta uz spriegumaktīviem elektrolīniju balstiem. Uzstādīšanas laikā jāizmanto izolētas bezgalīgas troses, izolētas drošības jostas un izolēti instrumenti. Vēja ātrums nedrīkst pārsniegt 5. līmeni. Jāievēro drošs attālums no dažāda sprieguma elektrolīnijām: lielāks par 1,0 m 35 kV spriegumam, lielāks par 1,5 m 110 kV spriegumam un lielāks par 3,0 m 220 kV spriegumam.
(2) Optiskā materiāla ārkārtējās trausluma dēļ Šķiedru kodolsUzstādīšanas laikā spriegums un sānu spiediens nedrīkst būt pārmērīgi.
(3) Uzstādīšanas laikā optiskais kabelis nedrīkst berzēties vai sadurties ar zemi, ēkām, torņiem, kabeļu spoles malām vai citiem objektiem.
(4) Optiskā kabeļa lieces rādiuss ir ierobežots. Parasti lieces rādiusam darbības laikā jābūt ≥D, kur D ir optiskā kabeļa diametrs. Uzstādīšanas laikā lieces rādiusam jābūt ≥30D.
(5) Optiskā kabeļa sagriešana to sabojās; gareniska sagriešana ir stingri aizliegta.
(6) Optiskā Šķiedru kodols ir pakļauts lūzumiem, ja tas ir mitrs vai tajā iekļūst ūdens. Optiskā kabeļa gali uzstādīšanas laikā jānoblīvē ar ūdensnecaurlaidīgu lenti. (7) Optiskā kabeļa ārējais diametrs ir saskaņots ar laidumu. Būvniecības laikā kabeļa spoles patvaļīga regulēšana ir aizliegta. Līdzīgi arī stiprinājumiem jāatbilst optiskā kabeļa ārējam diametram, un tos nedrīkst izmantot nepareizi.
(8) Pēc katra optiskā kabeļa spoles uzstādīšanas parasti tiek rezervēts pietiekams vaļīga kabeļa garums piekarināšanai un savienošanai pie stabiem, kā arī optisko šķiedru sadales rāmju uzstādīšanai apakšstacijās.
Nokarenā sprieguma mērītājs
Nokarenās spriegojuma mērītājs ir ļoti svarīgs datu avots, kas atspoguļo ADSS optisko kabeļu aerodinamisko veiktspēju. Pilnīga šo datu izpratne un pareiza izmantošana ir būtiska projekta kvalitātes uzlabošanai.
Ražotāji parasti piedāvā trīs veidu nokarenā sprieguma mērītājus nemainīgiem apstākļiem: nemainīgu uzstādīšanas nokarenu (uzstādīšanas nokarenu nosaka fiksēta laiduma procentuālā daļa), nemainīgu uzstādīšanas spriegumu un nemainīgu slodzes spriegumu. Šie trīs veidu sprieguma mērītāji apraksta ADSS optisko kabeļu nokarenā sprieguma raksturlielumus no dažādiem skatupunktiem.
Tas tikai ilustrē ADSS optisko kabeļu izstrādājumu nokarenās sprieguma raksturlielumus noteiktos ekspluatācijas apstākļos un atšķiras no faktiskajiem inženiertehniskajiem pielietojumiem; tāpēc tas ir jāuztver nopietni. Ir svarīgi atzīmēt, ka nokarenās sprieguma tabulā norādītais laidums ir faktiskais laidums, proti, izolēta laiduma faktiskais laidums, t. i., laidums, kad ir tikai viena sprieguma sekcija.
Praktiskajā inženierijā vispirms jānosaka šī sprieguma šķērsgriezuma reprezentatīvais laidums. Pēc tam noslīdes sprieguma tabulā jāatrod noslīdes un sprieguma dati, kas atbilst laidumam ar tādu pašu vai līdzīgu vērtību kā reprezentatīvais laidums.
Atcerieties, ka šajā gadījumā nokare parasti ir salikta nokare. Horizontālā un vertikālā nokare tiek noteikta, izmantojot vēja novirzes leņķi. Pamatojoties uz reprezentatīvās nokares, reprezentatīvā sprieguma un reprezentatīvā laiduma teorētiskajām vērtībām, tiek aprēķināti faktiskie dati.
Kontroles apstākļos vēja slodzes kontrole ir saistīta ar ADSS optiskā kabeļa mehāniskajām īpašībām. Tā parasti notiek lielos laidumos (virs 600 m) un vēja apstākļos, kas pārsniedz 30 ms. ADSS optiskais kabelis ir vieglāks par vadītāju, un tā vēja novirzes leņķis ir lielāks nekā vadītājam, padarot to vairāk pakļautu pagarinājumam. Tas spēcīgā vējā var izraisīt ADSS optiskā kabeļa sadursmi ar vadītāju.
Lai gan projektēšanas aprēķini ir sarežģīti, īsiem laidumiem (mazāk nekā 100 m) nokare parasti tiek pieņemta kā 0,5 m; laidumiem no 100 m līdz 120 m nokare tiek pieņemta kā 0,7 m. ADSS optiskā kabeļa nokares zemākajam punktam nevajadzētu būt zemākam par vadītāja nokares zemāko punktu.
Faktiskajā konstrukcijā, nepārtrauktos laidumos uz spriegotajiem stabiem, par novērošanas laidumu bieži tiek izvēlēts vidējais laidums vai lielāks laidums tuvu vidum ar mazāko piekares punktu augstuma starpību. Ja laidumu skaits ir 7–15, katrā galā jāizvēlas divi novērošanas laidumi. Izplatītākās novērošanas metodes ietver vienāda garuma metodi un nevienāda garuma metodi noliekuma novērošanai; var izmantot arī sprieguma mērījumus.
ADSS optisko kabeļu inženiertehniskā projektēšana un būvniecība ir sarežģīts sistēmu inženiertehnisks projekts, kas ietver daudzus aspektus, piemēram, mehāniku, elektriskās sistēmas, meteoroloģiskos apstākļus un būvniecības personāla kvalifikāciju. Tas prasa gan zinātnisku attieksmi, gan efektīvas darba metodes.
Ar nepārtrauktu enerģijas informācijas tīkla inženierijas attīstību tiks uzkrāta arvien vairāk būvniecības un ikdienas apkopes pieredzes, kas novedīs pie lielākas ADSS optisko kabeļu pielietošanas attīstības.